Roma
Vairāk nekā 3000 gadu ilgā laika periodā Roma vairākas reizes ir bijusi iekarota un izpostīta. Roma ir viens no Rietumu civilizācijas "šūpuļiem", jo antīkajā pasaulē bija Senās Romas galvenais centrs. Pilsētas centrā atrodas Vatikāns — suverēna valsts, pāvesta rezidence. Līdz ar to Roma ir visas katoļu pasaules centrs.
Pilsētai ir apmēram 2500 gadu gara vēsture, un tā ir bijusi Romas karalistes, Romas republikas un Romas impērijas, Pāvesta valsts un Itālijas centrs.
Pēc leģendas Romu 753. gadā p.m.ē. dibinājis Romuls — viens no dvīņubrāļiem. Romuls pēc tradīcijas tiek uzskatīts par pirmo Romas karali (ķēniņu). Pilsēta tika dibināta uz viena no septiņiem Romas pakalniem — Palatīna (Palatinus) (pārējie pakalni ir Aventīns (Aventinus), Eskvilīns (Esquilinus), Kapitolijs (Capitolinus), Kelijs (Collis Caelius), Kvirināls (Quirinalis) un Vimināls (Viminalis)).
Tiek lēsts, ka pēc 650. g. p.m.ē. Roma nokļuva etrusku varā, tomēr ap 500. g. latīņi sacēlās pret tiem un 509. g. nodibināja Romas republiku.
390. gadā p.m.ē. galli izlaupīja Romu. 246.-146. g. norisinājās Romai ļoti grūtie Pūniešu kari ar Kartāgu, pēc kuriem Romas republika kļuva Vidusjūras lielvalsti.
146.-44. g. p.m.ē. — nemieru un pilsoņu karu laiks (Sulla, Pompejs, Jūlijs Cēzars).
44.-14. g. p.m.ē. Augusts Oktaviāns nodibināja Romas impēriju.
68.-96. g. — Flāviju dianstijas laiks. Kolizeja celniecība.
III gs. — Romas impērijas krīze. Karakalla termu un Aurēlija mūru celtniecība.
Ģeogrāfiskā karte - Roma
Ģeogrāfiskā karte
Zeme (teritorija) - Itālija
Itālijas karogs |
Aptuveni trīs ceturtdaļas no valsts teritorijas klāj kalnienes un kalni. Itālijas ziemeļos dabīgā robeža ar citām valstīm ir Alpu kalni, savukārt tālu pussalā iestiepjas Apenīnu kalni. Lielākā daļa no valsts zemienēm atrodas lielo upju ielejās, piemēram, Po ielejā. Itālijas dienvidos un Sicīlijā atrodas trīs tektonisko plātņu krustpunkts, tādēļ šeit ir intensīva ģeoloģiskā aktivitāte. Itālijas teritorijā atrodas četri aktīvi vulkāni, no kuriem pazīstamākie ir Vezuvs un Etna.
Valūta / Valoda
ISO | Valūta | Simbols | Zīmīgie cipari |
---|---|---|---|
EUR | Eiro (Euro) | € | 2 |
ISO | Valoda |
---|---|
FR | Franču valoda (French language) |
IT | Itāļu valoda (Italian language) |
CA | Katalāņu valoda (Catalan language) |
CO | Korsikāņu valoda (Corsican language) |
SC | Sardīniešu valoda (Sardinian language) |
SL | Slovēņu valoda (Slovene language) |
DE | Vācu valoda (German language) |